Konkurss “Latvijas vārds” noslēdzies
22.11.2021
“Nav svarīgi, ko Latvija man var dot, jo ne jau vieta izceļ cilvēku, bet cilvēks vietu. Svarīgi, ko es tai varu dot, lai maniem mazdēliem mana Latvija būtu vislabākā dzīvesvietas uz zemes un viņu bērni gribētu turpināt dot Latvijai!” /Gundega Mertena/
Mūsu novada iedzīvotāji Latvijai šogad veltījuši skaistus vārdus izteiktus gan dzejā, gan prozā, piedaloties Codes pagasta pārvaldes organizētajā konkursā “Latvijas vārds”.
Divdesmit autori pauduši savu mīlestību pret Latviju, pret savām mājām.
Lūk, viņu darbi.
Vēlu laimi Latvijai,
Latvju tautai arī,
Lai ir tauta vienota,
Turas visās likstās!
Latvju tautas valodu,
Lai tver jūras viļņi,
Aiznes tālu jūrā to,
Lai viz tālē viņa!
Vēlu laimi Latvijai,
Latvju tautai arī!
/Aina Dravniece/
Vakara vējos, lai izskan vārdi,
Tas ir vēlējums tieši Tev –
Jūra, lai vienmēr līdzās Tev vijas,
Tautas teikas, lai tālumos trauc...
Tevi, Latvija, vienmēr alkstu,
Laimīga jūtos līdzās Tev,
Tavā valodā teikšu vārdus –
Vēlu laimi, Latvija, Tev!
/Aina Dravniece/
Lietus laivas līgani lavierē
Atnes auglību apartām atmatām
Tēvzeme trausla
Vēl vajag vainagos vīt
Ievas irbenes ilzītes izplaukušas
Ja jābūt joprojām
Acīm apburtām atvērtām
Latvijas acīm vērīgām
/Sandra Cīrule/
Vistālākās valstis, ja vilina Tevi –
Apstājies, atsauc atmiņā viņu,
Jāņzāļu vainagos ievītu vietu.
Atceries – tai Latvija vārds!
Lai arī Tev jādomā vairāk.
Vairāk jādara, jāpieņem lēmums,
Tomēr atceries – Latvija ir viena.
Vienīgā. Tu esi viņai vajadzīgs.
/Dangute Vīgupa/
Ieelpo Latviju!
Lēnām rudeni man ieelpot ļauj
Apiņu tējā, kas veco sētu skauj
Takās, kas izklātas skujām un oļiem
Vēsām rokām un klusiem soļiem....
Ieskatos bikli rudens miglai sejā
Jūra pie kājām griež putas dejā
Acis mani nodod – kļūst pārāk miklas
Latvijas debesis raud asaras siltas
Latvijā līst, lāses krīt bez mitas
Latvijā manā, man nav Viņas citas.
Latvijas meži, virši, jūra un ciņi
Latvija ieelpo, rudeni ieelpo dziļi!
/Evita Novicka/
Lauka malā daiļa upe plūst,
Tā auklē manu tēvu zemi Latviju.
Tās upes malā dižais ozols stāv,
Vij Latvju valodiņu vainagā.
Jau vālodze dzied dziesmas Tev par godu,
Ak mana skaistā, dārgā Latvija.
Ar Tevi katru dienu roku, rokā,
Lec saulīte virs mūsu Daugavas.
Ar tevi augu dienu esmu kopā,
Ar Tevi mana mīļā Latvija.
Jau atkal dziedu dziesmas tev par godu,
Lai svētī Tevi dievs mūs’ Latvija.
/Kate Kononova/
Vien apmīļot Latvijas tīrumus vēlos,
Ik vienu lapiņu, tauriņu tvert.
Ieelpot vasaras vakarus vēlos,
Aiz lepnuma valsts vārdu arī tālienē vest.
Tā vienmēr vēl Latvijas āres vērot,
Vēl ticēt ikviena laimībai te.
Jo tikai Latvijas tautieša varā,
Ir latvijas vārdu turpināt vest.
/Liene Rotberga/
Latvju meži noslēpumu glabā,
Augsti kalni, plaši lauki plešas,
Tu – mans dzimtais klēpis,
Viņas elpā zelta druvas slīkst.
Izgaist naktis, tālāk dienas steidzas,
Jūtams nemiers manā sirdī
Atmodies, jo dzirdu kā pukst dzimtās zemes sirds
/Emīlija Jakubenoka/
Latvija
Liepu lapu piebirusi šī zeme, tik grezna savā vienkāršībā un tik mīļa kā vecmāmiņas siltā plauksta, kas glāsta manu pieri.
Apskaut un samīļot gribas kā labu draugu un nekad nelaist vaļā, apskaut un samīļot tik stipri par visu, ko mūsu labā darījusi.
Tālu vēstures ceļu Latvija ir mērojusi, tagad ļausim tai atpūsties no rūpēm un ļausim lepoties ar mūsu ļaudīm.
Vienkārša ir šī zeme, bet tā ir arī varoņu zeme. Lai Latvijas plaukst kā viršu zieds saulainā silā, lai Latvija skan kā mūsu kopīgā līgo dziesma.
Ir daudzas, skaistas zemes, bet man pietiek ar mūsu mežiem, purviem un takām, kurās pēdas ieminušas manas atmiņas par Latviju.
Jau gadu simtiem Tu stāvi, mana Latvija, bet tagad piesēdi un palūkojies uz saviem dēliem un meitām, jo Tavā klēpī viņi ir izauklēti.
Acis raugās uz Latviju kā uz mazu ziediņu, noliktu kaut kur pasaules malā, bet Tu šeit paliec , Latvija! Tu šeit paliec ar savām meitām un dēliem, kokiem un purviem, stāvi te un nekur neej, jo arī kā mazs margrietiņas ziediņš tu esi saudzējam un sargājams.
/Nora Staškus/
Latvija manī.
Latvija, zeme mana visskaitākā,
Apņemt Tevi gribu gan vasarā, gan ziemas salā.
Tavas rudens vēja aukas mani nesaldē,
Varavīksne pavasarī manu sirdi priecē.
Ievijies un saplūsti ar mani, Latvija,
Jūtu Tevi ik katru mirkli, ik katru brīdi,
Arvien ik katrā solī būsi tu, mana Latvija!
/Daniela Špironoka/
Latvija iedvesmo
Latvijas laukos un mežos vējš savu danci griež,
Apņemot dzimto zemi ar lietaino un raibo lapkriti.
Tālumā jau jūtams ziemas aukstums, pārvēršot visu ledū.
Vaigus vēl lutina atvasaras maigais pieskāriens,
Izrotājot manu sirdi ar ziedu krellēm.
Jūtama rudens vēsā elpa, taču
Apjaušot to, mani Latvija iedvesmo un jaunām vasarām spēku dod.
/Daniela Špironoka/
Latvija
Latvija Tu, dzimtene mana,
Ar Tevi sācies mans mūžs.
Tev pateikt paldies man gribas,
Vēl ilgi ar tevi kopā būt!
Iet gadi strāujā dzīves solī,
Jauks ir bijis laiks, kas kopā būt –
Ar Tevi pagājis mans mūžs.
/Līva Zuze/
Latvijai 100
Latvija – Dzimtene mana skaistā!
Atmiņu ugusnkuri deg vārdos
Tēvu tēvi lika šeit laipu laipas
Viņu bērni bērni kamēr dzīvos,
Ilgi, ilgi latviešu valodā skanēs,
Ja Dzimtenē bites sanēs....
Aiz ezeriem augsti kalni! Redzu:
Internisti šeit aug jauni!
/Aija Čepule/
Latviešu valoda
Baltu cilšu saglabāta,
Turpini būt turpmāk tāda,-
Saudzējama, lolojama,
Skolas solā kuplināta,
Tautas gara apgaismota....
/Aija Čepule/
Spurainīti, paskaties!
Uzsnidzis ir sniedziņš mazs,-
Tā kā maigas rasas krelles
Tagad spoguļojas peļķēs
/Aija Čepule/
Labvakar Latvija!
Tēvzeme, apsveicu Tevi!
Tu - labā,
Tu - vienīgā!
Tu izsenis tiec apdziedāta, apdzejota.
Tīra, apgreznota, apstarota.
Apvijot valodu, vietu, Visumu
Vienmēr tuva visiem tēvzemiešiem.
Tava tauta ir ar Tevi!
/Timurs Kuzmičs, 11gadi. /
Es veros latvju tautas acīs,
Tajā atspīd tēvzemīte,
Es vēlos tevi apbrīnot,
Ar visām latvju jaunavām.
Tu vienmēr visu laimzemīte,
Tevi visi atcerās,
Te Lietuva, te Igaunija,
Tās tak tavas tuvinieces.
/Jānis Rotbergs/
Latvijai
Latvija, tu vienīgā man laimes zeme pasaulē,
Ar tevi dziļi sirdī viegli, gaiši dzīvot man.
Tu mani valdzini ar dabas pērlēm, skaisto
valodu un cēlo vienkāršību,
Viss Dieva dotais tevī atrodams
Ir tikai pašiem cilvēkiem būt jāsaņemas –
kļūt beidzot vienotiem un garā stipriem, un varošiem,
Just citu sāpes, saprast, ne nīst un pazemot, bet palīdzēt.
Ai Latvija, dod spēku tev piedošanu lūgt
Un pateikties, ar tevi lepoties un tevi
Godā celt!
/Tekla Zone/
Latvija, atmiņās tevi vienmēr iekrāsošu
Ja tālu atradīšos – tevi atminēšos.
Atcerēšos tavas tveicīgās vasaras,
Labības laukus viegli apzeltītos..
Tavus tumšos vakarus.
Atcerēšos tavas vēstures asaras.
Tās joprojām Latvijas vītolos iemirdzas
Liepas auklējušas tavas atvasītes.
Tās tevi, tālāk aiziedamas, līdzi vedīs.
/Anna Kristīne Pātaga 8A/
Jaukā Latvija.
Latvija, ak jaukā, Latvija!
Tu varena, tik valdzinoša.
Ar Tevi jūtos laimīga,
Ak, apburošā, Latvija!
Viskrāšņākā Tu, vismīļākā Tu,
Vislabākā Tu, visskaitākā Tu,
Aukstie jūras viļņi Tevi apskalo,
Vijīgie lauki Tevi apvij,
Vēsie vēji Tevi apskauj,
Apzeltītas liepas Tevi apmirdz,
Vizošais lietus Tevi apsedz,
Latvija, ak jaukā latvija!
Vienmēr atcerēšos Tevi!
/Marta Spruntule 6A/
Latvija tava,
Tēvzeme visa,
Tepat Latvijā,
lūstīgā tauta, Līgo Jāņus vasarā
Tepat Līgo vakarā,
taureņi vijas viršu laukā.
Tepat Latvijā,
Tālavas taurētājs tauri taurē.
Tepat Latvijā,
Jūras viļņi acīs tavās.
/Kristīne Tene 8A/
Mana Latvija
Ar vārdu Tēvija,
Tēvs vija vīzas,
Tēvs ara vagas,
Tēvs veidoja Latviju.
Ar vārdu Latvija,
Vīrs juta atbildību,
Vīrs veda tautumeitu,
Vīrs veidoja Latviju.
Ar vārdu atceries,
Veidosim Latviju,
Lolosim Latviju,
Lutināsim Latviju!
/Endijs Rotšteins 8A/
Ak, Latvia!
Ak, Latvija!
Lepnā Tēvzeme!
Ar jaukiem tautiešiem,
Ar apburošu vidi.
Ak, Latvija!
Varenā, Latvija!
Lielas jūras tevi apskalo,
Jaunas tautas tevi apceļo.
Ak, Latvija!
Jaukā Latvija!
/Amanda Gaļčina 8A/
Latvija
Latvija, Tu jaukā Latvija!
Lepnā Tēvzeme.
Tavi vārdi ataust atmiņā,
Latvija, Tu varenā Latvija!
Apburoša jūra tevi apskalo,
Vijīgi vītoli Tevi apvij,
Valdzinoši vēji Tevi apsedz,
Izturīga tauta Tevi apjūsmo.
Latvija, Tu jaukā Latvija,
Ar Tevi atkal tiekos!
/Elizabete Rūta Spruntule 8A/
Latvija lolota, Latvija liela,
Latvijā visiem te atrodas vieta.
Latvija vienmēr it visā augs,
Latvija vienmēr jaukāka taps.
Latvija tā Tēvija tava,
Jauka, tīra, izskatīga,
Latvija tā tikai viena tāda,
Ar ainavām, alām, akmeņiem lieliem.
Latvija, tik jauka vasarā,
Latvija tik auksta atkusnī,
Latvija tik aizraujoša lapkritī,
Latvija, tā ir Latvija tava.
/Sofija Roze/
Sakām lielu paldies par atsaucību visiem dalībniekiem. Esam sarūpējuši nelielas pateicības dāvaniņas visiem autoriem un šīs nedēļas laikā tās jums nogādāsim.
